Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Lauku skolas
         
 
Foto: Lauku skolas
 
 
 
 
 
 
 

Lauku skolas

Zviedru ģenerālgubernatoram Vidzemē bija dotas tālejošas pilnvaras. Pēc karaļa Gustava II Ādolfa norādījumiem jaunajā provincē jānostiprina evanģēliski luteriskā ticība un paklausība likumiem, jāierobežo muižnieku patvaļa un jāveicina tautas izglītība.

1631.g. tika atvērta ģimnāzija Rīgā. Gadu vēlāk Tērbatā dibinātā "Gustava akadēmija" sāka gatavot skolotājus, ārstus , tiesnešus un mācītājus. Šajās skolās varēja mācīties arī zemnieku bērni. Līdz gadsimta vidum Tērbatā studēja gan tikai rīdzinieki (27). Raunas mācītājs Jānis Reiters bija pirmais latvietis, kas ieguva akadēmisko izglītību (1656.g.).

1687.g. landtāgs pieņēma lēmumu dibināt katrā draudzē skolas zemnieku bērniem un skolotājus algot ar zemi.

17.gs.beigās Vidzemes lauku skolās mācījās ap 2 000 bērnu. Izplatīta bija mājmācība, skolotājiem staigājot no vienas sētas uz otru un mācības nereti noturot pie skalu gaismas. Kur nebija īpašu skolas ēku, mācības notika rijās - apsildāmajā, bet tumšajā telpā, kur žāvēja labību, vai rijas kambarī, kur gaismas bija vairāk.

Ziemeļu karā Vidzeme tika izpostīta. Pēc vairākiem gadu desmitiem, kad atsākās jaunu skolu celtniecība, mācības daudzviet joprojām notika rijās.

[..] "Tās gan ir siltas, bet gaisma tur ieplūst tikai pa vienu lodziņu, jo otrs vēja pusē, vienmēr jātur ciet. Bērni sēž tumsā un burtus īsti saskata vienīgi brīžos, kad viņus izsauc lodziņa priekšā. Ja nu viņi tad stostās un neprot lasīt, skolotājs viņus pārmāca, bet vecākiem tas dod ieganstu paturēt bērnus mājās.[..] Neapmierina arī daudzi no īpašajiem skolas "ērbērģiem" (istabām), kur nevar saiet vairāk kā 20 skolnieku.Tiem pastāvīgi jāuzturas dvingā, dūmos un aukstumā, pie kam tieši pēdējais atbaida zemniekus sūtīt bērnus skolā." (Vidzemes ģenerālsuperintendanta J.B.Fišera vērojums 1736.g).

Skolotāji - parasti tiesu ķesteri - bieži vāji zināja latviešu valodu. Daļa centās būt apzinīgi audzinātāji, bet netrūka arī tādu , kuru apzīmēšanai skolu vizitāciju protokolos lietota vārdkopa - "pamatīgs palaidnis".

Bērnus mācīja no reliģiska satura grāmatām. Mācību darba pamatā bija katķisma burtiska iekalšana. Lai iemācītais ar laiku neaizmirstos, to vajadzēja nostiprināt ar lasītprasmi. Pirmās latviešu ābeces sāka izdot 17.gs. 80.gados un te zināmi nopelni Alūksnes mācītājam E.Glikam. Viņš ar palīgiem latviski pārtulkoja arī Bībeli, kuru pēc karaļa norādījuma skolām izdalīja bez maksas.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV