Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Jaunsaimnieki
         
 
Foto: Jaunsaimnieki
 
 
 
Kino:
 
 
 

Jaunsaimnieki

Latvijā līdz agrārreformai bija 1640 zemes īpašumi, kas lielāki par 100 ha; no tiem ap 1300 muižu ar vidējo platību 2000 ha (dažas 30 000 līdz 70 000 ha platībā).

Latvijā likums par agrārreformu nebija viendabīgs akts, bet aptvēra veselu likumu paketi, kuru pieņēma laikā no 1920. līdz 1924.g.

Saskaņā ar 1920.g. 16.sept. likumu īpašniekiem atsavinātā zeme (3 396 000 ha) tika ieskaitīta valsts zemes fondā. 52 % fonda zemes palika valsts īpašumā, pārējo sadalīja 144 680 bezzemniekiem un sīkzemniekiem. Priekšroku deva Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku pulku kareivjiem, Latvijas brīvības cīnītājiem un viņu ģimenes locekļiem.

Jaunradīto saimniecību vidējā platība bija ap 15 ha (Igaunijā -19,6 ha). Par zemi bija jāmaksā 10-20 lati par hektāru. Zemi varēja piešķirt par tik niecīgu samaksu tādēļ ka lielgruntniekiem zemi atsavināja bez atlīdzības. Pārejās 11 Eiropas valstīs, kur notika agrārreforma, atsavināto zemju agrākajiem īpašniekiem maksāja atlīdzību. Latvijā viņiem atstāja "neatsavināmo daļu" (50 ha, Igaunijā - 15-25 ha), kā arī samaksāja par atsavināto dzīvo un nedzīvo inventāru.

1924.g. 30.apr. Saeimā ar nelielu balsu vairākumu noraidīja vācu frakcijas deputātu prasību atlīdzināt muižniekiem par atsavināto zemi. Arī prasība (1200 miljonu zelta franku) pret Latvijas valsti Tautu Savienībā tika noraidīta. Bet saskaņā ar 1929.g. Latvijas - Polijas līgumu, kā kompensāciju par ekspropriētajām poļu muižām valdība izmaksāja to agrākajiem īpašniekiem 5 miljonus latu.

Sādžas Latgalē sadalīja viensētās, to platību palielināja uz valsts zemes fonda rēķina. Pieauga produktīvā lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība, palielinājās arī ražība. Reforma atstāja labvēlīgu iespaidu uz tautas dabīgo pieaugumu, mazināja laucinieku aizplūšanu uz pilsētām, sekmēja garīgās kultūras izplatību Latvijas laukos.

Nepilnos 20 gados Latvijā uzcēla vairāk nekā 400 000 ēku, visvairāk Vidzemē, tāpēc jaunsaimniecība muzejā veidota no šī novada celtnēm.

Latvijas un Igaunijas reformas (1919.g. 25.okt. likums) bija radikālākās Eiropā. Ārzemju presē parādījās apgalvojumi, ka Latvijā tiek sagrautas plaukstošas lielsaimniecības, lai viņu vietā radītu ekonomiski nespējīgas sīksaimniecības.

Pirms Otrā pasaules kara Latvija kā piena un gaļas produktu eksportētāja aiz Dānijas, Holandes un Zviedrijas ieņēma 4.vietu Eiropā.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV