Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Latgales sādža
         
 
Foto: Latgales sādža
 
Kino:
 
 

Latgales sādža

Latgales zemnieka sēta Latgales podnieka sēta
Pasienas kokamatnieka sēta Krievu zemnieka sēta
"Meirānu" dūmistaba Latgales sīkzemnieka sēta

Latgalē, kas savā 300 gadu ilgajā atšķirtībā no pārējās Latvijas bija padota latvietim svešai agrārai iekārtai, zemnieki dzīvoja sādžās. Krievijas cara 1830.gada 27.oktobra nolikums noteica gan ēku veidus, gan sētu kompaktu apbūvi, lai ietaupītu jau tā nelielo zemes tiesu, gan sādžu plānojumu pēc krievu sādžu parauga.

1861.gada brīvlaišana piešķīra Latgales zemniekiem tiesību iegūt par dzimtu viņu mājvietas un šaurās zemes strēmeles ("šņores"), kuras viņi bija apstrādājuši. Pārdalot zemi mantinieku starpā, "šņores" kļuva aizvien šaurākas. Tādējādi zemes iepirkšana nevis mazināja, bet vēl vairāk nostiprināja valdības atbalstīto sādžveida apbūvi.

1920.gada agrārreformu īstenojot, 4460 sādžu vietā Latgalē radās ap 68 000 viensētu. Pārceļoties viensētās, nereti pārvietoja uz turieni arī sādžā uzceltās guļbūves. Pēc daudziem gadiem dažas tika izjauktas vēlreiz un atkal celtas Brīvdabas muzejā.

Muzejā zemnieku un amatnieku sētas cieši sarindotas abpus sādžas ceļam (panorāma). Attālāk uzceltas vējdzirnavas, muižas klēts, katoļu un pareizticīgo baznīca, krucifiksi. Tuvāk ezeram uzslietas pirtiņas un vairākiem saimniekiem kopīgās rijas.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV