Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Konfesijas Latvijā
         
 
Foto: Konfesijas Latvijā
 
 
 

Konfesijas Latvijā

12.gs. nogalē Latvijā no vācu zemēm ieradās kristīgās ticības sludinātāji. Ikšķiles baznīcas drupas un Livonijas Indriķa hronika ir tā laika liecinieki mūsdienās. Uzzinām, ka pirmie tiek kristīti lībieši, un zeme iepazīst mūra celtnes. Hronikas vēsta par krustnešu kara gaitu arī latgaļu, sēļu, kuršu un zemgaļu zemēs, par bruņinieku papildspēkiem un pāvesta svētību Livonijas kristianizācijai.

Vairākus gadsimtus pamatiedzīvotāji bija tikai formāli kristieši. Spēks un vara ātri maina laicīgo dzīvi. Pasaules redzējuma, ticējumu un tradīciju noliegšanai vajag laiku. Tāpat kā baznīcu celtniecībai un dievvārdiem latviešu valodā.

16.gs. notika baznīcas reformācija. Kurzemes, Zemgales un Vidzemes muižnieki pārgāja luterticībā. Latgale paliek katoļticīga.

Zemniekiem it visur bija jāseko kungu ticībai.

Konfesiju spektrs kļūst bagātāks 17. - 18.gs. Latgalē ienāca no Krievijas padzītie vecticībnieki, Kurzeme deva pajumti ebrejiem - Mozus ticīgajiem. Vidzemes latvieši pievēršas hernhūtismam. 19.gs., visām latviešu zemēm nonākot Krievijas varā, stiprāka kļuva pareizticība.

Muzeju veidojot (1928.g.) Latvijā bija 57% luterāņu, 22% katoļu, 9% pareizticīgo, 4% vecticībnieku, 4,5% Mozus ticīgo.

 

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV