Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Zauskas priede
         
 
Foto: Zauskas priede
 
 
 
 
 

Zauskas priede

Neraud gauži sila priede,
Ne es tevi skalos cērtu;
Cērt' istabas pamatos,
Tu skanēsi dziedājot.

Guļbūvēm piemērotākās ir taisni augušas, iespējami resnas priedes un egles. Muzeja senceltnēs ir iebūvēti ap 25 cm, dažkārt līdz 40 cm resni baļķi. Latvijas dižākā priede (1,46 m diametrā) Smiltenes - Valmieras ceļmalā auga vairāk nekā 400 gadus. Kad koks nokalta, to sazāģēja un vienu stumbra gabalu pārveda uz muzeju.

Veidojot muzeju, pie ēkām, kā jau tas pieņemts latviešu sētās, stādīja ozolus un liepas, pie baznīcām dzīvības kokus, pirtiņu tuvumā - ārstniecības augus; ierīkojot dārzus un apstādījumus, dēstīja senu senās augļu koku, ogulāju un krūmu šķirnes. 1930.gadu mežu dienās iestādīja pāri par 5000 lapu kociņu un krāšņumkrūmu.

Gatves, birztalas un dārzi ir kļuvuši par muzeja ekspozīcijas sastāvdaļu. Dendroloģiskajos stādījumos pie Priedes krogus aug retu sugu koki (Eiropas dižskabārdis, ošlapu kļava, īvlapu duglārija u.c.); dabas draugus piesaista gan daudzveidīgā augu valsts, gan putni, vāveres, stirnas un citas radības.

Muzejā pieaudzis senceltņu un palīgēku skaits, ierīkoti jauni dārzi un ceļi, krustcelēs pie Vidzemes sētas netālu no Zauskas priedes novietots piemiņas akmens muzeja veidotājiem.

Brīvības pieminekļa autora K.Zāles dāvināto akmenī cirsto tēlu 1938.g. novietoja pie muzeja ieejas, kas tolaik bija netālu no Usmas baznīcas. Okupācijas gados tas bija noslēpts kādā muzeja senceltnē. 1992.g. pieminekli novietoja uz atjaunotā postamenta, kura smilšakmens plāksnē iegravēts uzraksts: "Kas senatni pētī - nākotni svētī."

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV