Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Novadi
         
 
Foto: Novadi
 
 
 
 
 
 
 

Novadi

Latviešu apdzīvoto zemi pievienoja Krievijai 18.gs. trijos paņēmienos Pētera I un Katrīnas II laikā: zviedru Vidzemi 1721.g., poļu Vidzemi jeb Inflantiju 1772.g., Kurzemes un Zemgales hercogisti 1795.g.

Trīs zvaigznes Latvijas ģērbonī un Brīvības pieminekļa vainagojumā simbolizē trīs vēsturiskās sastāvdaļas - Vidzemi, Latgali un Kurzemi, no kurām 1918.g. izveidojās Latvijas republika.

Latvijas Satversmē minētie apgabali - Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale lielos vilcienos atbilst senatnē latgaļu, kuršu, lībiešu, zemgaļu un sēļu apdzīvotajām teritorijām.

Kultūrvēsturnieku pētījumos kā etnogrāfisks novads izdalīta arī Sēlija (Augšzeme) - Zemgales apgabala austrumdaļa starp Daugavas kreiso krastu un Lietuvu.

Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Sēlijas rietumdaļā vērojami Baltijas jūru aptverošo Vidus- un Ziemeļeiropas tautu kultūrai radniecīgi elementi; Latgales un Sēlijas austrumdaļas tradicionālajā kultūrā virkne kopīgu iezīmju ar slāvu tautām.

Ne visur starp novadiem ir striktas tradīciju, kultūras un izlokšņu robežas, vietām tās pārklājas, veidojot pārejas joslas. Katrā novadā vietējo savdabību dēļ izšķirami lokāli apvidi (Lejaskurzeme, Alsungas apkārtne, Ziemeļlatgale, Maliena, Piebalga, lībiskie apvidi Vidzemē un Kurzemē u.c.).

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV