Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Vēsturiskie nāburgi
         
 
Foto: Vēsturiskie nāburgi
 
 
 

Vēsturiskie nāburgi

Būt vieniem "apsolītā" zemē latviešiem un lībiešiem lemts līdz 12.gs. nogalei. Tad atnāk vācieši. Kā labāk organizēti un bruņoti, viņi uzurpē varu, kas dažu gadsimtu laikā kļūst absolūta. Vācu muižas valda pār zemi un pamatiedzīvotājiem - zemniekiem. Bet etniskā ziņā kaimiņattiecības bija liberālas. Latvieši drīkstēja būt latvieši - ar valodu, dzīves tradīcijām un ieražām.

1920.g. Latvijas valsts muižniekiem atņēma visas privilēģijas. Lielvācijas saukti pēdējie 51 000 Baltijas vācieši 1939.g.atstāja Latviju. Palika muižu ēkas, pastorāti, baznīcas, dzirnavas u.c. celtnes, kas Latviju bagātina joprojām.

17. - 18.gs. iedzīvotāju etniskais spektrs kļūst raibāks. Latgalē ieceļo krievi, baltkrievi, poļi. Kurzemē kopš 18.gs.vidus apmetas ebreji (foto). Mazpilsētās un miestos tie veidoja savdabīgu dzīves un tirgus vidi. "Žīdiņu" gādātās preces pirka un mainīja zemnieku sētās un muižās; arī Vidzemē, kur tiem bija liegts apmesties. 20.gs. sākumā daudz ebreju Latviju pameta, meklējot saviem talantiem plašākus apvāršņus un drošāku dzīves telpu. Palikušos Latvijā saistīja dzimtās mājas, sinagogas un tolerance.

Ap 17./18. gs. miju Kurzemē ieceļoja čigāni (foto), nedaudz, jo brīvā dzīves stila dēļ tiem Latvijas klimatā neklājās viegli. Ar kalēju darbiem, zirgu maiņu, ādu ģērēšanu, ogojot, sēņojot un šo to "paņemot", tie pelnīja iztiku un pajumti, kur pārlaist ziemu. Zemnieku patriarhālai pasaulei garām iedami, čigāni ienesa tajā daļiņu svešatnes romantikas.

Eima, bērni, čigānos
Čigānos laba dzīve
Čigāns ēda baltu maizi
Pa pasauli staigādams.


 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV