Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Lībieši
         
 
Foto: Lībieši
 
 
 

Lībieši

Lībieši (līvi) - viena no Baltijas somu tautībām - ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kas laika gaitā pamazām ieplūduši latviešos.

Vācu tirgotāji, kuri 12./13.gs. mijā ieradās Daugavas grīvā, lībiešu apdzīvoto Daugavas lejteces novadu apzīmēja pēc šeit mītošās tautas nosaukuma - Livland , latīniski Livonia, latviski - Līvzeme.

Visilgāk lībiešu kopiena ar savu valodu, dzīvesveidu un tradīcijām saglabājās Ziemeļkurzemes zvejniekciemos. 1852.g. ciemos no Lūžņas līdz Melnsilam dzīvoja 2324 lībieši, 1935.g. ciemos bija 2746 iedzīvotāji, no viņiem 32% lībiešu. Lībiešu valodu prata 790 iedzīvotāji.

Mūsdienās lielākā daļa lībiešu ir pilsētnieki, jūra vairs nav viņu ikdienas sastāvdaļa. No 177 lībiešiem (2000.g.) jūrā tagad iet vairs tikai četri, bet to lībiešu, kas savā valodā runā kopš bērnības, nav vairāk par desmit.

Lībiešu etnisko identitāti un nacionālo pašapziņu stiprina gan paveiktais kultūras mantojuma apzināšanā, gan aktivitātes kultūras jomā. Darbojas trīs ansambļi, tiek izdotas grāmatas un vārdnīcas, iznāk mēnešraksts "Līvli". 1991.g. pēc atjaunotās Līvu Savienības iniciatīvas izveidota lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija "Lībiešu krasts", izstrādāta un apstiprināta mērķprogramma "Lībieši Latvijā". Lībiešiem ir daudz domubiedru, kurus viņi labprāt uzņem savā pulkā.

19.gs. lībiešu kultūru un valodu pētījuši somu zinātnieki - A.J.Šēgrēns un Ē.N.Setele. Gleznotājs V.A.Pecolds ekspedīcijās zīmējis lībiešu raksturīgākos etniskos tipus, apģērbus, darba un sadzīves ainas. Igauņu valodnieks akadēmiķis F.J.Vīdemanis apstrādāja iegūtos materiālus un pabeidza Šēgrēna iesākto darbu.Viņš uzrakstīja arī etnogrāfisku apcerējumu par lībiešiem.

Kopš 20.gs. 20.gadiem zinātniskus rakstus par lībiešiem publicē igauņi ( F.Linnuss, G.Renks, Ē.Tenisons, J.Linnuss u.c.).
Latvijā viens no labi redzamiem Kurzemes lībiešu materiālās kultūras izpētes darba rezultātiem ir lībiešu sētas pārvešana un iekārtošana Brīvdabas muzejā (1971).

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV