Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Raksti > Latviešu koka celtnes
         
 
Foto: Latviešu koka celtnes
 
 
 
 
 
Kino:
 
 
 

Latviešu koka celtnes - laika un telpas zīme

Pēc 13.gs. Livonijas bruņinieki - nākamie muižnieki, varu un tiesības nedalīja ar pamatiedzīvotājiem latviešiem un lībiešiem. Zemē aizsākās divas - vācu un nevācu dzīves, arī mājokļos un būvveidā.

Skatot Brīvdabas muzejā sakrātās senceltnes, neapstrīdams ir secinājums - latvieši savas mājas būvējuši tikai no koka. Egles vai priedes baļķi guļbūvē veido vienstāva ēkas dzīvošanai un saimniecībai. Koks ir visur - durvīs, griestos, grīdās. Tikai pamatos un krāsnīs likti laukakmeņi, saistīti ar māliem. Bet divu vai vairākslīpju jumti segti rudzu salmiem, ezera niedrām vai lubām.

Nav viegli izsvērt, cik muzeja 17., 18. un 19.gs. būvēs ir pirmskristietības tradīciju, un cik ideju pieder jaunākam laikam. Kontrasts, jebkuru zemnieku celtni salīdzinot ar muižu un pilsētu būvēm, ir neizbēgams.

Šķiet, visdrošāk katru muzeja celtni vērtēt ņemot vērā būvēšanas laiku, vietu un iztēlojoties apstākļus, kādos tā radusies. Tad atklājas kompromiss starp senajām tradīcijām un katra laikmeta dotajām iespējām.

19.gs., kad latvieši gūst saimniecisko brīvību, sētās būvē arī mūra celtnes. Nedaudz, jo tradīcijas joprojām ir stipras. Ar cirvi tēsti būvkoki tā neņem mitrumu, un koka celtnes (foto) Latvijas klimatā ir siltākas. Kad namdari sāk lietot zāģi, prakticisms gūst virsroku tautas celtniecībā un aktuāli vienmēr bijis - dzīvot ērtāk.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV