Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Objekti > Latgale > Rijas Latgales sādžā
         
 
Foto: Rijas Latgales sādžā
 
 
 

Rijas Latgales sādžā

Nereti divām vai vairākām Latgales saimniecībām bija viena kopēja rija. Tāpēc sādžās riju krietni mazāk nekā sētu.

Braslavas rija (foto) sākotnēji kvadrātveida vientelpa, kur labība gan žāvēta, gan kulta. Vēlāk piebūvēts piedarbs. Pie rijas ar kopēju jumtu segtas nojumes ("puņas") salmu un graudu glabāšanai; tajās novietoti arī darbarīki un dažādi saimniecības piederumi. Lai ar augsatajiem labības vezumiem piebrauktu pie piedarbam, jumtā izveidots ierāvums. Rijas kaktā zemē iedziļināta blietēta māla krāsns. Tās kurtuves priekšā atstāta bedre - "dūbe".

Rijā vienlaikus žāvēti trīs "kopi" ( 1 kops-60 kūļi) labības. Uz augšējām kārtīm - "grundēm" likti mieži, uz apakšējām rudzi. Kūluši piedarbā ar spriguļiem. No viena "kopa" izkults vidēji 50-60 kg graudu. Graudi vētīti, ar liekšķeri sviežot tos pāri piedarbam. Latgales rijās nemēdza lietot sietus un vētīt caurvējā. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka rijas sādžu blīvās apbūves un nelielo šņorēs sadalīto zemju dēļ celtas zemās vietās. Arī izejot viensētās, zemnieki rijas pārcēla uz zemākām vietām.

Latgales austrumdaļā sastopamas arī senlaicīgākas rijas, kur zem plata jumta ir rijas cirtnis ar durvīm galā, un piedarbs bez guļbūves sienām. Šāda rija (foto) 1992.g. pārvesta uz muzeju no Bukmuižas pagasta Patmalnieku sādžas.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV