Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Objekti > Latgale > Latgales podnieka sēta
         
 
Foto: Latgales podnieka sēta
 
Panorāmas: Latgales podnieka sēta
 
Kino:
 
 

Latgales podnieka sēta

Vairums Latgales podnieku bija sīkzemnieki, kas ar amatniecību nodarbojās tikai no lauku darbiem brīvajā laikā. Podnieki parasti strādāja dzīvojamā ēkas istabā, kur veica darba lielāko daļu, sākot ar mālu sagatavošanu un beidzot ar izvirpoto trauku vāpēšanu.

Visbiežāk darinājumus pārklāja ar sauso svina vāpi. Lietoja arī krāsainas vāpes: zaļo ieguva pievienojot vara oksīdu, dzelteno toni - dzelzs oksīdu ("dzindru"); lai iegūtu zilo krāsu bija vajadzīgs kobalts, bet tas dārgi maksāja.

Ceplī (foto) lika apmēram 600 traukus - apakšā smagākos, sīkākos ielika lielākajos. Cepli kurināja ar smalki saskaldītu sausu skujkoku malku, kas dod lielu karstu liesmu un maz ogļu. Apdedzināšana ilga 18-20 stundu. Apdedzinātos darinājumus aiznesa uz istabu vai klēti (foto), noslīpēja satecējušās vāpes šķautnes un glabāja līdz pārdošanai.

Kad pienāca tirgus diena, traukus salika orē, nopakoja ar salmiem un devās ceļā. Tirgū allaž bija dzirdams sauklis: pūdi, bļūdas, madaunīki, mozīm bārnīm svilpaunīki.

Ot mutīte, ot mēlīte,
Mõk krīviski, mõk latviski,
Šūgod gribu mõcītīs
Leitavnisku volūdiņu.

Saimniecības trauku darināšana senāk bija Latgales podniecības pamats, un tikai 1930.gados podnieki pievērsās dekoratīvajai keramikai. Polikarpa Vilcāna un Andreja Paulāna darinājumiem Parīzes Pasaules izstādē 1937.g. piešķīra zelta medaļas.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV