Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Objekti > Vidzeme > "Lejasboļu" audēju māja
         
 
Foto: "Lejasboļu" audēju māja
 
 
 
Kino:
 
 

"Lejasboļu" audēju mājaMuzejā kopš 1964.g.

Villu kāršu, villu vērpju,
Villu liku ērkulī;
Dievs dod man mīkstu prātu
Kā tas villas ērkulītis.

Piebalgas audēji tāpat kā ratiņu dreimaņi parasti strādāja dzīvojamās mājas saimes istabā. Stelles novietoja gar logiem, bet pie lielās krāsns , ko kurināja tikai maizi cepot, stāvēja ratiņi (sievas, meitas mīlē mani, plūc ar rokām, min ar kājām - vērpšana ar ratiņu) un tītavas. Pa laikam istabas vidū uzstādīja velku kokus un pie sienas - spoļu rāmi.

Vērp, māsiņa ratiņāi,
Tev brālīši vēverīši:
Rakstīdami dvieļus auda,
Grozīdami paladziņus.

"Audekla aušana notika visvairāk ziemas laikā, un sevišķi vēl pēc jaunā gada, kad nāk garākas dienas. Gatavos audeklus balināja pirms uz sniega vai ledus ezeros, kur tādi atradās tuvumā. Pēc tam turpinājās balināšana saulē un vilkās līdz vasaras vidum. Izbalinātos audeklus vēl izlaida caur nogludināmām rullēm, izmērīja, satina baķos uzrakstīja virsū vai pielika zīmīti, cik olekšu garuma un veda pārdot. Ar saviem audumiem piebaldzēni apgādāja labu tiesu igauņu tautas, braukdami pat līdz Rēvelei un Narvai ar saviem vezumiem, tāpat uz Kurzemi arī, jau pirms dzelzceļa laika līdz Liepājai, arī uz Kauņas un Viļņas guberņām. Visur viņi bija pazīstami, gan pilsētās, gan muižās, tirgos un miestos ar audeklu baķiem uz muguras un olekts mēru klāt." (Kaudzītes Matīss. "Vecpiebalga.").

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV