Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Objekti > Atvaļināta zaldāta sēta
         
 
Foto: Atvaļināta zaldāta sēta
 
 
 
Panorāmas: Atvaļināta zaldāta sēta
 
Kino:
 
Audio: Atvaļināta zaldāta sēta
 
 

Atvaļināta zaldāta sēta"Ābolu" dzīvojamā māja.

19.gs. 70.-80.gados cara armijā izdienējušiem zaldātiem Aizputes un Alsungas apkaimē no valsts zemes fonda piešķīra līdz 2 desetīnām (1 desetīna-1,09ha) lielus zemes gabalus, tautā dēvētus par "tēvišķīgajiem" jeb "krievu plačiem."

Purvainā mežā, kur senos laikos bijis jūras dibens, par zemniekiem pārtapušie zaldāti, sāka ierīkot saimniecības. Mazie smilšainie zemes gabaliņi nevarēja lielās ģimenes pabarot, tāpēc vai katrā mājā bija kāds aroda pratējs - skroderis, kurpnieks, ādminis, sedlinieks, galdnieks.

1939.g. tūristu ceļvedis rakstīja: "Alsungas etnogrāfiskās bagātības jau popularizējusi filma "Dzimtene sauc"(Kāzas Alsungā), tās jāmeklē arī katram Alsungas viesim, jo te daudzās sētās ir no paaudzes uz paaudzi paglabāti tautas tērpi, senās dūdas, āža ragi, kokles. Ja laiks atļauj, ir vērts ilgāk paklaiņot pa suitu novadu, katrā ziņā iepazīstoties arī ar suitu būdeniekiem ("elles arājiem"), kuru dzīve ir pasaule par sevi..."

1940.g. no Alsungas uz muzeju tika pārvests krucifikss, 1954.g.- no Timzenieku būdenieku ciema - "Ābolu" sētas dzīvojamā māja un saimniecības ēka(foto).

1980.gados, meklējot senu amatu pratējus, pabijām vienā no būdenieku ciemiem. Tajā bija saglabājusies tikai viena, laika zoba krietni skarta ēka. Istabā tikko darināti izkapšu kāti, grābekļi, pie ēvelsola pusgatavs zārks. Pēteris Raģelis, kas visu mūžu "Portekās" ēveli zibinājis un taisījis visu, kas cilvēkam dzīvē no šūpuļa līdz krustam vajadzīgs, ieteica mums iegriezties arī brāļa sētā "Kāpniekos."[..]Pētera brāli Jozi sastapām malkas placī ar "šluti"(platasmens cirvis) apdarinām brusas. Jozis to allaž izmantojis, strādājot pie būvēm. Arī savās mājās, kad nolēmis kūtiņai uzcelt piebūvi: "neies jau ar dažiem baļķiem uz gateri braukt." Tēvs, īsts slīpernieks būdams, ar "šļuti" savulaik cirtis gan "slīperus"( dzelzceļa gulšņus), gan raktuvju stutkokus, gan kokus "uz četri un seši kanti", kuri sūtīti uz ārzemēm. [..] "Kāpnieku" klētiņas pustumsā tikko samanāmi vairāki drēbju skapji un lādes. Vienā no tām - līdz šim neskarts pūrs. To pielocījusi 90 gadīgā Grieta Kāpiņa. Pēteris, kas visu mūžu pavadījis vecpuisī, tāpat kā Grieta savu pūru, arī savas darbalietas un darinājumus atvēlēja muzejam.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV