Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Objekti > Zemgale > Zemgales sētas ūdens sūknis
         
 
Foto: Zemgales sētas ūdens sūknis
 
 
 

Zemgales sētas ūdens sūknisMuzejā ierīkots 1938.g.

Divi divi, kas tie divi,
Kas dzīvoja saules mūžu:
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu.

Ja saimnieks savu aku gribēja aprīkot ar sūkni, vajadzēja meklēt amatniekus. Pumpju meistari, ja saimnieks vēlējās, izgatavoja ne vien sūkni, bet ierīkoja arī ūdensvadu līnijas. Tad ūdeni varēja novadīt uz virtuvi vai kūti. Dažkārt pumpjus ierīkoja virtuvēs, tad karsto "govju dziru" pa koka caurulēm varēja aizvadīt tieši uz kūti.

Pumpenieks - tā piebaldzēni dēvēja sūkņu izgatavotājus - Jānis Bārdiņš (dz.1899.g.) atceras: "Ziemā sameklējām slaidas, tievas bez zariem meža vidū augušas priedes. Malas koki nederēja, jo tiem viena puse ir cietāka, otra - mīkstāka, tad urbis drīz vien "nogāja no ceļa" un viss darbs bija vējā. Vispirms urbām ar tievāku svārpstu, tad resnākiem. Mēs ar tēvu dienā izurbām septiņus, baļķus katru 10 m garu. Caurules guldījām saimnieka izraktajās apm. 1,5 m dziļajās tranšejās. Līnijas lauku sētās parasti bija ap 100 m, bet garākā bija "Rocos" - ap 240 m, "Žagaros" ap 200 m." ( BDM filma "Pēdējais Piebalgas pumpenieks", 16mm,mb,14min,aut.E.Vēveris).

Brīvdabas muzejā netālu no Usmas baznīcas atkalcelts apm.100 gadus vecs ūdens sūkņa namiņš, kas senāk stāvējis ielu krustojumā Kuldīgā. 1848.g. darinātais akmens ūdens sūkņa stabs (foto) pie muižas pārvaldnieka ēkas, senāk atradies Rīgas pils dārzā.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV