Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Objekti > Zemgale > Zemgales sēta > "Ļūpīšu" rija
         
 
Foto: "Ļūpīšu" rija
 
Panorāmas: "Ļūpīšu" rija
 
 
 
 
 

"Ļūpīšu" rijaMuzejā kopš 1937.g.

Rijai divi piedarbi, ēkas vidusdaļā rijas telpa ar krāsni (panorāma).

No lauka savesto labību "seru" čagani, lai nesagultos un labāk žūtu, krāva ārdos. Kad rija "piesērta", krāsnī aizkurināja resnās malkas šķilas, kas dega ilgi un karsti.

Kad pēc pēc 1-3 dienām labība bija izžuvusi, to gāza no ārdiem, ar koka dakšām stumjot ārdu kokus. Tad "iedzina" piedarbā un izklāja uz klona. Klājienu vispirms nomīdīja ar zirgu un pēc tam kūla spriguļiem. Kuļot jāietur "raksts", tas atviegloja darbu.

Rakstā situ sprigulīti
Sava tēva piedarbā;
Augsti cēlu, viegli laidu,
Lai salmiņus nelauzīja.

Pēc kulšanas salmus iznesa no piedarba, bet labību saslaucīja un sāka "mētāšanu" - ar liekšķeri slaidā vēzienā meta saslaucītos graudus kopā ar pelavām. Graudi smagāki krita tālāk, pelavas - tuvāk. Pēc tam labību vētīja lielos sietos. Rijas dūmos kodinātai labībai bija laba slava Rietumeiropā.

Ar riju saistījās dažādi ticējumi. Kad pirmo riju izkūla, kāva gaili un tā asinis ietecināja rijas krāsnī; tas novērsa ugunsbriesmas. Beidzot kulšanu, rijā atstāja pa neizkultam kūlītim no katras labības šķirnes. "Apkūlības" bija priecīgi svētki rudeņos, tad arī izkūla atstātos labības kūlīšus.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV