Mājup 
Par projektu
Brīvdabas muzejs
 
 
 
 
 
 
 
3DML muzejs 
Brīvdabas muzejs > Objekti > Latgale > Krievu zemnieka sēta
         
 
Foto: Krievu zemnieka sēta
 
Panorāmas: Krievu zemnieka sēta
 
Kino:
 
 

Krievu zemnieka sētaMuzejā kopš 1976.g.

Vecticībnieki ieceļojuši Latvijā gandrīz pirms 350 gadiem. 17.gs. otrajā pusē Latgalē parādās krievu "staroveri", kas, bēgot no represijām Krievijā un nevēloties pakļauties pareizticīgo patriarha Nikona reliģiskajai reformai (1654), apmetās klusās, mežainās vietās, savrup no vietējiem iedzīvotājiem.

Katoliskā muižniecība, kam bija izdevīga zemes lielāka apdzīvotība, labprāt pieņēma citticībniekus savā paspārnē, atvēlot tiem zināmas privileģijas: viņi varēja saglabāt savu draudžu organizāciju, ievērot tradicionālās reliģiskās ceremonijas un saglabāt savas materiālās un garīgās kultūras īpatnības, kas citviet Krievijā bieži vien izzuda pavisam.

19.gs.beigās Latgalē - Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas u Rēzeknes apriņķos - dzīvoja ap 65 000 krievu vecticībnieku. Mūsdienās vienā no lielākajām un bagātākajām vecticībnieku draudzēm pasaulē - Grebenščikova draudzē Rīgā (dibināta 1761.g.) - ir ap 12 000 vecticībnieku.

Muzeja krievu zemnieka sētā dzīvojamā māja un saimniecības ēka (foto) celtas tik cieši viena pie otras, ka to jumtu slīpes saskaras, veidojot zem tām slēgtu pagalmu - "dīndõrzu" (panorāma). Šāds apbūves veids, ko, domājams, Latgalē ieviesuši krievu vecticībnieki, sastopams arī latviešu zemnieku sētās.

 
 

english
    Virtuālā Muzeja (VIRMUS) projektu finansējusi ES tehnoloģiskais risinājums: RIDemo    
    Autortiesības
Top.LV